costatus

Latin

Etymology

From costa (“rib, side”).

Pronunciation

• (Classical Latin) IPA^(key): /kosˈtaː.tus/, [kɔs̠ˈt̪äːt̪ʊs̠]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /kosˈta.tus/, [kosˈt̪äːt̪us]

Adjective

costātus (feminine costāta, neuter costātum); first/second-declension adjective

1. ribbed

Declension

First/second-declension adjective.

	singular				plural
	masculine	feminine	neuter		masculine	feminine	neuter
nominative	costātus	costāta	costātum		costātī	costātae	costāta
genitive	costātī	costātae	costātī		costātōrum	costātārum	costātōrum
dative	costātō	costātae	costātō		costātīs
accusative	costātum	costātam	costātum		costātōs	costātās	costāta
ablative	costātō	costātā	costātō		costātīs
vocative	costāte	costāta	costātum		costātī	costātae	costāta

Related terms

• costa

Descendants

• Asturian: costáu
• Catalan: costat
• English: costate
• French: côté
• Italian: costato
• Occitan: costat
• Old Galician-Portuguese: costado
  • Galician: costado
  • Portuguese: costado
• Spanish: costado

References

• “costatus”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
• costatus in Charles du Fresne du Cange’s Glossarium Mediæ et Infimæ Latinitatis (augmented edition with additions by D. P. Carpenterius, Adelungius and others, edited by Léopold Favre, 1883–1887)
• costatus in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.