corrugaturus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Future active participle of corrūgō.
Participle
[edit]corrūgātūrus (feminine corrūgātūra, neuter corrūgātūrum); first/second-declension participle
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | corrūgātūrus | corrūgātūra | corrūgātūrum | corrūgātūrī | corrūgātūrae | corrūgātūra | |
| genitive | corrūgātūrī | corrūgātūrae | corrūgātūrī | corrūgātūrōrum | corrūgātūrārum | corrūgātūrōrum | |
| dative | corrūgātūrō | corrūgātūrae | corrūgātūrō | corrūgātūrīs | |||
| accusative | corrūgātūrum | corrūgātūram | corrūgātūrum | corrūgātūrōs | corrūgātūrās | corrūgātūra | |
| ablative | corrūgātūrō | corrūgātūrā | corrūgātūrō | corrūgātūrīs | |||
| vocative | corrūgātūre | corrūgātūra | corrūgātūrum | corrūgātūrī | corrūgātūrae | corrūgātūra | |