correcturus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Future active participle of corrigō.
Participle
[edit]corrēctūrus (feminine corrēctūra, neuter corrēctūrum); first/second-declension participle
- about to correct
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | corrēctūrus | corrēctūra | corrēctūrum | corrēctūrī | corrēctūrae | corrēctūra | |
| genitive | corrēctūrī | corrēctūrae | corrēctūrī | corrēctūrōrum | corrēctūrārum | corrēctūrōrum | |
| dative | corrēctūrō | corrēctūrae | corrēctūrō | corrēctūrīs | |||
| accusative | corrēctūrum | corrēctūram | corrēctūrum | corrēctūrōs | corrēctūrās | corrēctūra | |
| ablative | corrēctūrō | corrēctūrā | corrēctūrō | corrēctūrīs | |||
| vocative | corrēctūre | corrēctūra | corrēctūrum | corrēctūrī | corrēctūrae | corrēctūra | |