cooptatus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Perfect passive participle of cooptō.
Participle
[edit]cooptātus (feminine cooptāta, neuter cooptātum); first/second-declension participle
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | cooptātus | cooptāta | cooptātum | cooptātī | cooptātae | cooptāta | |
| genitive | cooptātī | cooptātae | cooptātī | cooptātōrum | cooptātārum | cooptātōrum | |
| dative | cooptātō | cooptātae | cooptātō | cooptātīs | |||
| accusative | cooptātum | cooptātam | cooptātum | cooptātōs | cooptātās | cooptāta | |
| ablative | cooptātō | cooptātā | cooptātō | cooptātīs | |||
| vocative | cooptāte | cooptāta | cooptātum | cooptātī | cooptātae | cooptāta | |