convolaturus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Future active participle of convolō.
Participle
[edit]convolātūrus (feminine convolātūra, neuter convolātūrum); first/second-declension participle
- This term needs a translation to English. Please help out and add a translation, then remove the text
{{rfdef}}.
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | convolātūrus | convolātūra | convolātūrum | convolātūrī | convolātūrae | convolātūra | |
| genitive | convolātūrī | convolātūrae | convolātūrī | convolātūrōrum | convolātūrārum | convolātūrōrum | |
| dative | convolātūrō | convolātūrae | convolātūrō | convolātūrīs | |||
| accusative | convolātūrum | convolātūram | convolātūrum | convolātūrōs | convolātūrās | convolātūra | |
| ablative | convolātūrō | convolātūrā | convolātūrō | convolātūrīs | |||
| vocative | convolātūre | convolātūra | convolātūrum | convolātūrī | convolātūrae | convolātūra | |