conviciaturus
Jump to navigation
Jump to search
Latin
[edit]Etymology
[edit]Future active participle of convīcior
Participle
[edit]convīciātūrus (feminine convīciātūra, neuter convīciātūrum); first/second-declension participle
- This term needs a translation to English. Please help out and add a translation, then remove the text
{{rfdef}}.
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | convīciātūrus | convīciātūra | convīciātūrum | convīciātūrī | convīciātūrae | convīciātūra | |
| genitive | convīciātūrī | convīciātūrae | convīciātūrī | convīciātūrōrum | convīciātūrārum | convīciātūrōrum | |
| dative | convīciātūrō | convīciātūrae | convīciātūrō | convīciātūrīs | |||
| accusative | convīciātūrum | convīciātūram | convīciātūrum | convīciātūrōs | convīciātūrās | convīciātūra | |
| ablative | convīciātūrō | convīciātūrā | convīciātūrō | convīciātūrīs | |||
| vocative | convīciātūre | convīciātūra | convīciātūrum | convīciātūrī | convīciātūrae | convīciātūra | |