contristatus

Latin

Etymology

Perfect passive participle of contrīstō.

Participle

contrīstātus (feminine contrīstāta, neuter contrīstātum); first/second-declension participle

1. saddened, depressed or discouraged
2. afflicted or damaged (crops)
3. darkened

Declension

First/second-declension adjective.

	singular				plural
	masculine	feminine	neuter		masculine	feminine	neuter
nominative	contrīstātus	contrīstāta	contrīstātum		contrīstātī	contrīstātae	contrīstāta
genitive	contrīstātī	contrīstātae	contrīstātī		contrīstātōrum	contrīstātārum	contrīstātōrum
dative	contrīstātō	contrīstātae	contrīstātō		contrīstātīs
accusative	contrīstātum	contrīstātam	contrīstātum		contrīstātōs	contrīstātās	contrīstāta
ablative	contrīstātō	contrīstātā	contrīstātō		contrīstātīs
vocative	contrīstāte	contrīstāta	contrīstātum		contrīstātī	contrīstātae	contrīstāta