contraretiarius

Latin

From contrā (“against”) + rētiārius (“a net fighter”).

(Classical Latin) IPA^(key): /kon.traː.reː.tiˈaː.ri.us/, [kɔn̪t̪räːreːt̪iˈäːriʊs̠]
(modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /kon.tra.ret.t͡siˈa.ri.us/, [kon̪t̪räret̪ː͡s̪iˈäːrius]

contrārētiārius m (genitive contrārētiāriī or contrārētiārī); second declension

(gladiatorial combat) A net-fighting opponent; the opponent of a rētiārius, who is himself a rētiārius.

	singular	plural
nominative	contrārētiārius	contrārētiāriī
genitive	contrārētiāriī contrārētiārī¹	contrārētiāriōrum
dative	contrārētiāriō	contrārētiāriīs
accusative	contrārētiārium	contrārētiāriōs
ablative	contrārētiāriō	contrārētiāriīs
vocative	contrārētiārie	contrārētiāriī

¹Found in older Latin (until the Augustan Age).