contemplaturus
Jump to navigation
Jump to search
Latin
[edit]Etymology
[edit]Future active participle of contemplō.
Participle
[edit]contemplātūrus (feminine contemplātūra, neuter contemplātūrum); first/second-declension participle
- about to observe
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | contemplātūrus | contemplātūra | contemplātūrum | contemplātūrī | contemplātūrae | contemplātūra | |
genitive | contemplātūrī | contemplātūrae | contemplātūrī | contemplātūrōrum | contemplātūrārum | contemplātūrōrum | |
dative | contemplātūrō | contemplātūrae | contemplātūrō | contemplātūrīs | |||
accusative | contemplātūrum | contemplātūram | contemplātūrum | contemplātūrōs | contemplātūrās | contemplātūra | |
ablative | contemplātūrō | contemplātūrā | contemplātūrō | contemplātūrīs | |||
vocative | contemplātūre | contemplātūra | contemplātūrum | contemplātūrī | contemplātūrae | contemplātūra |