consueturus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Future active participle of cōnsuēscō.
Participle
[edit]cōnsuētūrus (feminine cōnsuētūra, neuter cōnsuētūrum); first/second-declension participle
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | cōnsuētūrus | cōnsuētūra | cōnsuētūrum | cōnsuētūrī | cōnsuētūrae | cōnsuētūra | |
| genitive | cōnsuētūrī | cōnsuētūrae | cōnsuētūrī | cōnsuētūrōrum | cōnsuētūrārum | cōnsuētūrōrum | |
| dative | cōnsuētūrō | cōnsuētūrae | cōnsuētūrō | cōnsuētūrīs | |||
| accusative | cōnsuētūrum | cōnsuētūram | cōnsuētūrum | cōnsuētūrōs | cōnsuētūrās | cōnsuētūra | |
| ablative | cōnsuētūrō | cōnsuētūrā | cōnsuētūrō | cōnsuētūrīs | |||
| vocative | cōnsuētūre | cōnsuētūra | cōnsuētūrum | cōnsuētūrī | cōnsuētūrae | cōnsuētūra | |