constraturus

Latin

Etymology

Future active participle of cōnsternō (“strew; thatch”).

Participle

cōnstrātūrus (feminine cōnstrātūra, neuter cōnstrātūrum); first/second-declension participle

1. about to strew; about to thatch

Declension

First/second-declension adjective.

	singular				plural
	masculine	feminine	neuter		masculine	feminine	neuter
nominative	cōnstrātūrus	cōnstrātūra	cōnstrātūrum		cōnstrātūrī	cōnstrātūrae	cōnstrātūra
genitive	cōnstrātūrī	cōnstrātūrae	cōnstrātūrī		cōnstrātūrōrum	cōnstrātūrārum	cōnstrātūrōrum
dative	cōnstrātūrō	cōnstrātūrae	cōnstrātūrō		cōnstrātūrīs
accusative	cōnstrātūrum	cōnstrātūram	cōnstrātūrum		cōnstrātūrōs	cōnstrātūrās	cōnstrātūra
ablative	cōnstrātūrō	cōnstrātūrā	cōnstrātūrō		cōnstrātūrīs
vocative	cōnstrātūre	cōnstrātūra	cōnstrātūrum		cōnstrātūrī	cōnstrātūrae	cōnstrātūra