constituturus

Latin

Etymology

Future active participle of cōnstituō.

Participle

cōnstitūtūrus (feminine cōnstitūtūra, neuter cōnstitūtūrum); first/second-declension participle

1. about to establish, decide

Declension

First/second-declension adjective.

	singular				plural
	masculine	feminine	neuter		masculine	feminine	neuter
nominative	cōnstitūtūrus	cōnstitūtūra	cōnstitūtūrum		cōnstitūtūrī	cōnstitūtūrae	cōnstitūtūra
genitive	cōnstitūtūrī	cōnstitūtūrae	cōnstitūtūrī		cōnstitūtūrōrum	cōnstitūtūrārum	cōnstitūtūrōrum
dative	cōnstitūtūrō	cōnstitūtūrae	cōnstitūtūrō		cōnstitūtūrīs
accusative	cōnstitūtūrum	cōnstitūtūram	cōnstitūtūrum		cōnstitūtūrōs	cōnstitūtūrās	cōnstitūtūra
ablative	cōnstitūtūrō	cōnstitūtūrā	cōnstitūtūrō		cōnstitūtūrīs
vocative	cōnstitūtūre	cōnstitūtūra	cōnstitūtūrum		cōnstitūtūrī	cōnstitūtūrae	cōnstitūtūra