constantinopolitanus

Latin

Etymology

Cōnstantīnopolis +‎ -ītānus

Pronunciation

• (Classical Latin) IPA^(key): /kon.stan.tiː.no.po.liːˈtaː.nus/, [kõːs̠t̪än̪t̪iːnɔpɔlʲiːˈt̪äːnʊs̠]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /kon.stan.ti.no.po.liˈta.nus/, [konst̪än̪t̪inopoliˈt̪äːnus]

Adjective

cōnstantīnopolītānus (feminine cōnstantīnopolītāna, neuter cōnstantīnopolītānum); first/second-declension adjective

1. Constantinopolitan

Declension

First/second-declension adjective.

	singular				plural
	masculine	feminine	neuter		masculine	feminine	neuter
nominative	cōnstantīnopolītānus	cōnstantīnopolītāna	cōnstantīnopolītānum		cōnstantīnopolītānī	cōnstantīnopolītānae	cōnstantīnopolītāna
genitive	cōnstantīnopolītānī	cōnstantīnopolītānae	cōnstantīnopolītānī		cōnstantīnopolītānōrum	cōnstantīnopolītānārum	cōnstantīnopolītānōrum
dative	cōnstantīnopolītānō	cōnstantīnopolītānae	cōnstantīnopolītānō		cōnstantīnopolītānīs
accusative	cōnstantīnopolītānum	cōnstantīnopolītānam	cōnstantīnopolītānum		cōnstantīnopolītānōs	cōnstantīnopolītānās	cōnstantīnopolītāna
ablative	cōnstantīnopolītānō	cōnstantīnopolītānā	cōnstantīnopolītānō		cōnstantīnopolītānīs
vocative	cōnstantīnopolītāne	cōnstantīnopolītāna	cōnstantīnopolītānum		cōnstantīnopolītānī	cōnstantīnopolītānae	cōnstantīnopolītāna