constabiliturus

Latin

Etymology

Future active participle of cōnstabiliō

Participle

cōnstabilītūrus (feminine cōnstabilītūra, neuter cōnstabilītūrum); first/second-declension participle

1. This term needs a translation to English. Please help out and add a translation, then remove the text {{rfdef}}.

Declension

First/second-declension adjective.

	singular				plural
	masculine	feminine	neuter		masculine	feminine	neuter
nominative	cōnstabilītūrus	cōnstabilītūra	cōnstabilītūrum		cōnstabilītūrī	cōnstabilītūrae	cōnstabilītūra
genitive	cōnstabilītūrī	cōnstabilītūrae	cōnstabilītūrī		cōnstabilītūrōrum	cōnstabilītūrārum	cōnstabilītūrōrum
dative	cōnstabilītūrō	cōnstabilītūrae	cōnstabilītūrō		cōnstabilītūrīs
accusative	cōnstabilītūrum	cōnstabilītūram	cōnstabilītūrum		cōnstabilītūrōs	cōnstabilītūrās	cōnstabilītūra
ablative	cōnstabilītūrō	cōnstabilītūrā	cōnstabilītūrō		cōnstabilītūrīs
vocative	cōnstabilītūre	cōnstabilītūra	cōnstabilītūrum		cōnstabilītūrī	cōnstabilītūrae	cōnstabilītūra