conspiraturus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Future active participle of cōnspirō.
Participle
[edit]cōnspīrātūrus (feminine cōnspīrātūra, neuter cōnspīrātūrum); first/second-declension participle
- about to conspire
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | cōnspīrātūrus | cōnspīrātūra | cōnspīrātūrum | cōnspīrātūrī | cōnspīrātūrae | cōnspīrātūra | |
| genitive | cōnspīrātūrī | cōnspīrātūrae | cōnspīrātūrī | cōnspīrātūrōrum | cōnspīrātūrārum | cōnspīrātūrōrum | |
| dative | cōnspīrātūrō | cōnspīrātūrae | cōnspīrātūrō | cōnspīrātūrīs | |||
| accusative | cōnspīrātūrum | cōnspīrātūram | cōnspīrātūrum | cōnspīrātūrōs | cōnspīrātūrās | cōnspīrātūra | |
| ablative | cōnspīrātūrō | cōnspīrātūrā | cōnspīrātūrō | cōnspīrātūrīs | |||
| vocative | cōnspīrātūre | cōnspīrātūra | cōnspīrātūrum | cōnspīrātūrī | cōnspīrātūrae | cōnspīrātūra | |