consolaturus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Future active participle of consōlō.
Participle
[edit]cōnsōlātūrus (feminine cōnsōlātūra, neuter cōnsōlātūrum); first/second-declension participle
- about to console
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | cōnsōlātūrus | cōnsōlātūra | cōnsōlātūrum | cōnsōlātūrī | cōnsōlātūrae | cōnsōlātūra | |
| genitive | cōnsōlātūrī | cōnsōlātūrae | cōnsōlātūrī | cōnsōlātūrōrum | cōnsōlātūrārum | cōnsōlātūrōrum | |
| dative | cōnsōlātūrō | cōnsōlātūrae | cōnsōlātūrō | cōnsōlātūrīs | |||
| accusative | cōnsōlātūrum | cōnsōlātūram | cōnsōlātūrum | cōnsōlātūrōs | cōnsōlātūrās | cōnsōlātūra | |
| ablative | cōnsōlātūrō | cōnsōlātūrā | cōnsōlātūrō | cōnsōlātūrīs | |||
| vocative | cōnsōlātūre | cōnsōlātūra | cōnsōlātūrum | cōnsōlātūrī | cōnsōlātūrae | cōnsōlātūra | |