conquassaturus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Future active participle of conquassō
Participle
[edit]conquassātūrus (feminine conquassātūra, neuter conquassātūrum); first/second-declension participle
- about to shatter
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | conquassātūrus | conquassātūra | conquassātūrum | conquassātūrī | conquassātūrae | conquassātūra | |
| genitive | conquassātūrī | conquassātūrae | conquassātūrī | conquassātūrōrum | conquassātūrārum | conquassātūrōrum | |
| dative | conquassātūrō | conquassātūrae | conquassātūrō | conquassātūrīs | |||
| accusative | conquassātūrum | conquassātūram | conquassātūrum | conquassātūrōs | conquassātūrās | conquassātūra | |
| ablative | conquassātūrō | conquassātūrā | conquassātūrō | conquassātūrīs | |||
| vocative | conquassātūre | conquassātūra | conquassātūrum | conquassātūrī | conquassātūrae | conquassātūra | |