Jump to content

conplantaturus

From Wiktionary, the free dictionary

Latin

[edit]

Etymology

[edit]

Future active participle of conplantō

Participle

[edit]

conplantātūrus (feminine conplantātūra, neuter conplantātūrum); first/second-declension participle

  1. This term needs a translation to English. Please help out and add a translation, then remove the text {{rfdef}}.

Declension

[edit]

First/second-declension adjective.

singular plural
masculine feminine neuter masculine feminine neuter
nominative conplantātūrus conplantātūra conplantātūrum conplantātūrī conplantātūrae conplantātūra
genitive conplantātūrī conplantātūrae conplantātūrī conplantātūrōrum conplantātūrārum conplantātūrōrum
dative conplantātūrō conplantātūrae conplantātūrō conplantātūrīs
accusative conplantātūrum conplantātūram conplantātūrum conplantātūrōs conplantātūrās conplantātūra
ablative conplantātūrō conplantātūrā conplantātūrō conplantātūrīs
vocative conplantātūre conplantātūra conplantātūrum conplantātūrī conplantātūrae conplantātūra