connumeratus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Prefect passive participle of connumerō
Participle
[edit]connumerātus (feminine connumerāta, neuter connumerātum); first/second-declension participle
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | connumerātus | connumerāta | connumerātum | connumerātī | connumerātae | connumerāta | |
| genitive | connumerātī | connumerātae | connumerātī | connumerātōrum | connumerātārum | connumerātōrum | |
| dative | connumerātō | connumerātae | connumerātō | connumerātīs | |||
| accusative | connumerātum | connumerātam | connumerātum | connumerātōs | connumerātās | connumerāta | |
| ablative | connumerātō | connumerātā | connumerātō | connumerātīs | |||
| vocative | connumerāte | connumerāta | connumerātum | connumerātī | connumerātae | connumerāta | |