connitens

Latin

Etymology

Present participle of connītor

Participle

connītēns (genitive connītentis); third-declension one-termination participle

1. struggling, striving

Declension

Third-declension participle.

	singular			plural
	masc./fem.	neuter		masc./fem.	neuter
nominative	connītēns			connītentēs	connītentia
genitive	connītentis			connītentium
dative	connītentī			connītentibus
accusative	connītentem	connītēns		connītentēs connītentīs	connītentia
ablative	connītente connītentī1			connītentibus
vocative	connītēns			connītentēs	connītentia

¹When used purely as an adjective.