conlativus
Latin
[edit]Pronunciation
[edit]- (Classical Latin) IPA(key): /kon.laːˈtiː.u̯us/, [kɔnɫ̪äːˈt̪iːu̯ʊs̠]
- (modern Italianate Ecclesiastical) IPA(key): /kon.laˈti.vus/, [konläˈt̪iːvus]
Adjective
[edit]conlātīvus (feminine conlātīva, neuter conlātīvum); first/second-declension adjective
- Alternative spelling of collātīvus
Inflection
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | conlātīvus | conlātīva | conlātīvum | conlātīvī | conlātīvae | conlātīva | |
| genitive | conlātīvī | conlātīvae | conlātīvī | conlātīvōrum | conlātīvārum | conlātīvōrum | |
| dative | conlātīvō | conlātīvae | conlātīvō | conlātīvīs | |||
| accusative | conlātīvum | conlātīvam | conlātīvum | conlātīvōs | conlātīvās | conlātīva | |
| ablative | conlātīvō | conlātīvā | conlātīvō | conlātīvīs | |||
| vocative | conlātīve | conlātīva | conlātīvum | conlātīvī | conlātīvae | conlātīva | |