coniectaturus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Future active participle of coniectō.
Participle
[edit]coniectātūrus (feminine coniectātūra, neuter coniectātūrum); first/second-declension participle
- about to connect
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | coniectātūrus | coniectātūra | coniectātūrum | coniectātūrī | coniectātūrae | coniectātūra | |
| genitive | coniectātūrī | coniectātūrae | coniectātūrī | coniectātūrōrum | coniectātūrārum | coniectātūrōrum | |
| dative | coniectātūrō | coniectātūrae | coniectātūrō | coniectātūrīs | |||
| accusative | coniectātūrum | coniectātūram | coniectātūrum | coniectātūrōs | coniectātūrās | coniectātūra | |
| ablative | coniectātūrō | coniectātūrā | coniectātūrō | coniectātūrīs | |||
| vocative | coniectātūre | coniectātūra | coniectātūrum | coniectātūrī | coniectātūrae | coniectātūra | |