congregaturus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Future active participle of congregō
Participle
[edit]congregātūrus (feminine congregātūra, neuter congregātūrum); first/second-declension participle
- about to gather
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | congregātūrus | congregātūra | congregātūrum | congregātūrī | congregātūrae | congregātūra | |
| genitive | congregātūrī | congregātūrae | congregātūrī | congregātūrōrum | congregātūrārum | congregātūrōrum | |
| dative | congregātūrō | congregātūrae | congregātūrō | congregātūrīs | |||
| accusative | congregātūrum | congregātūram | congregātūrum | congregātūrōs | congregātūrās | congregātūra | |
| ablative | congregātūrō | congregātūrā | congregātūrō | congregātūrīs | |||
| vocative | congregātūre | congregātūra | congregātūrum | congregātūrī | congregātūrae | congregātūra | |