congregativus

From Wiktionary, the free dictionary
Jump to navigation Jump to search

Latin

[edit]

Etymology

[edit]

From congregō (to gather into a flock) +‎ -īvus.

Pronunciation

[edit]

Adjective

[edit]

congregātīvus (feminine congregātīva, neuter congregātīvum); first/second-declension adjective

  1. suitable for uniting or congregating; copulative

Declension

[edit]

First/second-declension adjective.

singular plural
masculine feminine neuter masculine feminine neuter
nominative congregātīvus congregātīva congregātīvum congregātīvī congregātīvae congregātīva
genitive congregātīvī congregātīvae congregātīvī congregātīvōrum congregātīvārum congregātīvōrum
dative congregātīvō congregātīvae congregātīvō congregātīvīs
accusative congregātīvum congregātīvam congregātīvum congregātīvōs congregātīvās congregātīva
ablative congregātīvō congregātīvā congregātīvō congregātīvīs
vocative congregātīve congregātīva congregātīvum congregātīvī congregātīvae congregātīva

References

[edit]