conglutinatus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Perfect passive participle of conglūtinō.
Participle
[edit]conglūtinātus (feminine conglūtināta, neuter conglūtinātum); first/second-declension participle
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | conglūtinātus | conglūtināta | conglūtinātum | conglūtinātī | conglūtinātae | conglūtināta | |
| genitive | conglūtinātī | conglūtinātae | conglūtinātī | conglūtinātōrum | conglūtinātārum | conglūtinātōrum | |
| dative | conglūtinātō | conglūtinātae | conglūtinātō | conglūtinātīs | |||
| accusative | conglūtinātum | conglūtinātam | conglūtinātum | conglūtinātōs | conglūtinātās | conglūtināta | |
| ablative | conglūtinātō | conglūtinātā | conglūtinātō | conglūtinātīs | |||
| vocative | conglūtināte | conglūtināta | conglūtinātum | conglūtinātī | conglūtinātae | conglūtināta | |