confortatus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Perfect passive participle of cōnfortō.
Participle
[edit]cōnfortātus (feminine cōnfortāta, neuter cōnfortātum); first/second-declension participle
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | cōnfortātus | cōnfortāta | cōnfortātum | cōnfortātī | cōnfortātae | cōnfortāta | |
| genitive | cōnfortātī | cōnfortātae | cōnfortātī | cōnfortātōrum | cōnfortātārum | cōnfortātōrum | |
| dative | cōnfortātō | cōnfortātae | cōnfortātō | cōnfortātīs | |||
| accusative | cōnfortātum | cōnfortātam | cōnfortātum | cōnfortātōs | cōnfortātās | cōnfortāta | |
| ablative | cōnfortātō | cōnfortātā | cōnfortātō | cōnfortātīs | |||
| vocative | cōnfortāte | cōnfortāta | cōnfortātum | cōnfortātī | cōnfortātae | cōnfortāta | |