conflictaturus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Future active participle of cōnflictō.
Participle
[edit]cōnflīctātūrus (feminine cōnflīctātūra, neuter cōnflīctātūrum); first/second-declension participle
- about to assail
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | cōnflīctātūrus | cōnflīctātūra | cōnflīctātūrum | cōnflīctātūrī | cōnflīctātūrae | cōnflīctātūra | |
| genitive | cōnflīctātūrī | cōnflīctātūrae | cōnflīctātūrī | cōnflīctātūrōrum | cōnflīctātūrārum | cōnflīctātūrōrum | |
| dative | cōnflīctātūrō | cōnflīctātūrae | cōnflīctātūrō | cōnflīctātūrīs | |||
| accusative | cōnflīctātūrum | cōnflīctātūram | cōnflīctātūrum | cōnflīctātūrōs | cōnflīctātūrās | cōnflīctātūra | |
| ablative | cōnflīctātūrō | cōnflīctātūrā | cōnflīctātūrō | cōnflīctātūrīs | |||
| vocative | cōnflīctātūre | cōnflīctātūra | cōnflīctātūrum | cōnflīctātūrī | cōnflīctātūrae | cōnflīctātūra | |