confabulaturus
Jump to navigation
Jump to search
Latin
[edit]Etymology
[edit]Future active participle of cōnfābulor.
Participle
[edit]cōnfābulātūrus (feminine cōnfābulātūra, neuter cōnfābulātūrum); first/second-declension participle
- about to discuss
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | cōnfābulātūrus | cōnfābulātūra | cōnfābulātūrum | cōnfābulātūrī | cōnfābulātūrae | cōnfābulātūra | |
genitive | cōnfābulātūrī | cōnfābulātūrae | cōnfābulātūrī | cōnfābulātūrōrum | cōnfābulātūrārum | cōnfābulātūrōrum | |
dative | cōnfābulātūrō | cōnfābulātūrae | cōnfābulātūrō | cōnfābulātūrīs | |||
accusative | cōnfābulātūrum | cōnfābulātūram | cōnfābulātūrum | cōnfābulātūrōs | cōnfābulātūrās | cōnfābulātūra | |
ablative | cōnfābulātūrō | cōnfābulātūrā | cōnfābulātūrō | cōnfābulātūrīs | |||
vocative | cōnfābulātūre | cōnfābulātūra | cōnfābulātūrum | cōnfābulātūrī | cōnfābulātūrae | cōnfābulātūra |