condonaturus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Future active participle of condōnō.
Participle
[edit]condōnātūrus (feminine condōnātūra, neuter condōnātūrum); first/second-declension participle
- about to forgive
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | condōnātūrus | condōnātūra | condōnātūrum | condōnātūrī | condōnātūrae | condōnātūra | |
| genitive | condōnātūrī | condōnātūrae | condōnātūrī | condōnātūrōrum | condōnātūrārum | condōnātūrōrum | |
| dative | condōnātūrō | condōnātūrae | condōnātūrō | condōnātūrīs | |||
| accusative | condōnātūrum | condōnātūram | condōnātūrum | condōnātūrōs | condōnātūrās | condōnātūra | |
| ablative | condōnātūrō | condōnātūrā | condōnātūrō | condōnātūrīs | |||
| vocative | condōnātūre | condōnātūra | condōnātūrum | condōnātūrī | condōnātūrae | condōnātūra | |