condemnaturus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Future active participle of condemnō.
Participle
[edit]condemnātūrus (feminine condemnātūra, neuter condemnātūrum); first/second-declension participle
- about to condemn
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | condemnātūrus | condemnātūra | condemnātūrum | condemnātūrī | condemnātūrae | condemnātūra | |
| genitive | condemnātūrī | condemnātūrae | condemnātūrī | condemnātūrōrum | condemnātūrārum | condemnātūrōrum | |
| dative | condemnātūrō | condemnātūrae | condemnātūrō | condemnātūrīs | |||
| accusative | condemnātūrum | condemnātūram | condemnātūrum | condemnātūrōs | condemnātūrās | condemnātūra | |
| ablative | condemnātūrō | condemnātūrā | condemnātūrō | condemnātūrīs | |||
| vocative | condemnātūre | condemnātūra | condemnātūrum | condemnātūrī | condemnātūrae | condemnātūra | |