concupiturus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Future active participle of concupīscō.
Participle
[edit]concupītūrus (feminine concupītūra, neuter concupītūrum); first/second-declension participle
- about to covet
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | concupītūrus | concupītūra | concupītūrum | concupītūrī | concupītūrae | concupītūra | |
| genitive | concupītūrī | concupītūrae | concupītūrī | concupītūrōrum | concupītūrārum | concupītūrōrum | |
| dative | concupītūrō | concupītūrae | concupītūrō | concupītūrīs | |||
| accusative | concupītūrum | concupītūram | concupītūrum | concupītūrōs | concupītūrās | concupītūra | |
| ablative | concupītūrō | concupītūrā | concupītūrō | concupītūrīs | |||
| vocative | concupītūre | concupītūra | concupītūrum | concupītūrī | concupītūrae | concupītūra | |