concubiturus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Future active participle of concumbō/concubō.
Participle
[edit]concubitūrus (feminine concubitūra, neuter concubitūrum); first/second-declension participle
- This term needs a translation to English. Please help out and add a translation, then remove the text
{{rfdef}}.
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | concubitūrus | concubitūra | concubitūrum | concubitūrī | concubitūrae | concubitūra | |
| genitive | concubitūrī | concubitūrae | concubitūrī | concubitūrōrum | concubitūrārum | concubitūrōrum | |
| dative | concubitūrō | concubitūrae | concubitūrō | concubitūrīs | |||
| accusative | concubitūrum | concubitūram | concubitūrum | concubitūrōs | concubitūrās | concubitūra | |
| ablative | concubitūrō | concubitūrā | concubitūrō | concubitūrīs | |||
| vocative | concubitūre | concubitūra | concubitūrum | concubitūrī | concubitūrae | concubitūra | |