concionaturus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Future active participle of concionor.
Participle
[edit]concionātūrus (feminine concionātūra, neuter concionātūrum); first/second-declension participle
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | concionātūrus | concionātūra | concionātūrum | concionātūrī | concionātūrae | concionātūra | |
| genitive | concionātūrī | concionātūrae | concionātūrī | concionātūrōrum | concionātūrārum | concionātūrōrum | |
| dative | concionātūrō | concionātūrae | concionātūrō | concionātūrīs | |||
| accusative | concionātūrum | concionātūram | concionātūrum | concionātūrōs | concionātūrās | concionātūra | |
| ablative | concionātūrō | concionātūrā | concionātūrō | concionātūrīs | |||
| vocative | concionātūre | concionātūra | concionātūrum | concionātūrī | concionātūrae | concionātūra | |