concertaturus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Future active participle of concertō.
Participle
[edit]concertātūrus (feminine concertātūra, neuter concertātūrum); first/second-declension participle
- about to fight etc.
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | concertātūrus | concertātūra | concertātūrum | concertātūrī | concertātūrae | concertātūra | |
| genitive | concertātūrī | concertātūrae | concertātūrī | concertātūrōrum | concertātūrārum | concertātūrōrum | |
| dative | concertātūrō | concertātūrae | concertātūrō | concertātūrīs | |||
| accusative | concertātūrum | concertātūram | concertātūrum | concertātūrōs | concertātūrās | concertātūra | |
| ablative | concertātūrō | concertātūrā | concertātūrō | concertātūrīs | |||
| vocative | concertātūre | concertātūra | concertātūrum | concertātūrī | concertātūrae | concertātūra | |