concelatus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Perfect passive participle of concēlō
Participle
[edit]concēlātus (feminine concēlāta, neuter concēlātum); first/second-declension participle
- concealed carefully
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | concēlātus | concēlāta | concēlātum | concēlātī | concēlātae | concēlāta | |
| genitive | concēlātī | concēlātae | concēlātī | concēlātōrum | concēlātārum | concēlātōrum | |
| dative | concēlātō | concēlātae | concēlātō | concēlātīs | |||
| accusative | concēlātum | concēlātam | concēlātum | concēlātōs | concēlātās | concēlāta | |
| ablative | concēlātō | concēlātā | concēlātō | concēlātīs | |||
| vocative | concēlāte | concēlāta | concēlātum | concēlātī | concēlātae | concēlāta | |
Descendants
[edit]- Galician: conzado