concelaturus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Future active participle of concēlō
Participle
[edit]concēlātūrus (feminine concēlātūra, neuter concēlātūrum); first/second-declension participle
- This term needs a translation to English. Please help out and add a translation, then remove the text
{{rfdef}}.
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | concēlātūrus | concēlātūra | concēlātūrum | concēlātūrī | concēlātūrae | concēlātūra | |
| genitive | concēlātūrī | concēlātūrae | concēlātūrī | concēlātūrōrum | concēlātūrārum | concēlātūrōrum | |
| dative | concēlātūrō | concēlātūrae | concēlātūrō | concēlātūrīs | |||
| accusative | concēlātūrum | concēlātūram | concēlātūrum | concēlātūrōs | concēlātūrās | concēlātūra | |
| ablative | concēlātūrō | concēlātūrā | concēlātūrō | concēlātūrīs | |||
| vocative | concēlātūre | concēlātūra | concēlātūrum | concēlātūrī | concēlātūrae | concēlātūra | |