completivus
Latin
[edit]Etymology
[edit]From complētus (“to fill up”) + -īvus.
Pronunciation
[edit]- (Classical Latin) IPA(key): /kom.pleːˈtiː.u̯us/, [kɔmpɫ̪eːˈt̪iːu̯ʊs̠]
- (modern Italianate Ecclesiastical) IPA(key): /kom.pleˈti.vus/, [kompleˈt̪iːvus]
Adjective
[edit]complētīvus (feminine complētīva, neuter complētīvum); first/second-declension adjective
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | complētīvus | complētīva | complētīvum | complētīvī | complētīvae | complētīva | |
| genitive | complētīvī | complētīvae | complētīvī | complētīvōrum | complētīvārum | complētīvōrum | |
| dative | complētīvō | complētīvae | complētīvō | complētīvīs | |||
| accusative | complētīvum | complētīvam | complētīvum | complētīvōs | complētīvās | complētīva | |
| ablative | complētīvō | complētīvā | complētīvō | complētīvīs | |||
| vocative | complētīve | complētīva | complētīvum | complētīvī | complētīvae | complētīva | |
Descendants
[edit]- English: completive
- Italian: completivo
- Portuguese: completivo
- Spanish: completivo
References
[edit]- “completivus”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- completivus in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.