complanatus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Perfect passive participle of complānō.
Participle
[edit]complānātus (feminine complānāta, neuter complānātum); first/second-declension participle
Declension
[edit]First/second-declension adjective, with locative.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | complānātus | complānāta | complānātum | complānātī | complānātae | complānāta | |
| genitive | complānātī | complānātae | complānātī | complānātōrum | complānātārum | complānātōrum | |
| dative | complānātō | complānātae | complānātō | complānātīs | |||
| accusative | complānātum | complānātam | complānātum | complānātōs | complānātās | complānāta | |
| ablative | complānātō | complānātā | complānātō | complānātīs | |||
| vocative | complānāte | complānāta | complānātum | complānātī | complānātae | complānāta | |
| locative | complānātī | complānātae | complānātī | complānātīs | |||