competiturus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Future active participle of competō.
Participle
[edit]competītūrus (feminine competītūra, neuter competītūrum); first/second-declension participle
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | competītūrus | competītūra | competītūrum | competītūrī | competītūrae | competītūra | |
| genitive | competītūrī | competītūrae | competītūrī | competītūrōrum | competītūrārum | competītūrōrum | |
| dative | competītūrō | competītūrae | competītūrō | competītūrīs | |||
| accusative | competītūrum | competītūram | competītūrum | competītūrōs | competītūrās | competītūra | |
| ablative | competītūrō | competītūrā | competītūrō | competītūrīs | |||
| vocative | competītūre | competītūra | competītūrum | competītūrī | competītūrae | competītūra | |