compensativus

Latin

Etymology

From compēnsō +‎ -īvus.

Pronunciation

• (Classical Latin) IPA^(key): /kom.pen.saːˈtiː.u̯us/, [kɔmpẽːs̠äːˈt̪iːu̯ʊs̠]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /kom.pen.saˈti.vus/, [kompensäˈt̪iːvus]

Adjective

compēnsātīvus (feminine compēnsātīva, neuter compēnsātīvum); first/second-declension adjective

1. compensatory

Declension

First/second-declension adjective.

	singular				plural
	masculine	feminine	neuter		masculine	feminine	neuter
nominative	compēnsātīvus	compēnsātīva	compēnsātīvum		compēnsātīvī	compēnsātīvae	compēnsātīva
genitive	compēnsātīvī	compēnsātīvae	compēnsātīvī		compēnsātīvōrum	compēnsātīvārum	compēnsātīvōrum
dative	compēnsātīvō	compēnsātīvae	compēnsātīvō		compēnsātīvīs
accusative	compēnsātīvum	compēnsātīvam	compēnsātīvum		compēnsātīvōs	compēnsātīvās	compēnsātīva
ablative	compēnsātīvō	compēnsātīvā	compēnsātīvō		compēnsātīvīs
vocative	compēnsātīve	compēnsātīva	compēnsātīvum		compēnsātīvī	compēnsātīvae	compēnsātīva

References

• “compensativus”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
• compensativus in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.