commurmuraturus

Latin

Etymology

Future active participle of commurmurō.

Participle

commurmurātūrus (feminine commurmurātūra, neuter commurmurātūrum); first/second-declension participle

1. about to murmur together

Declension

First/second-declension adjective.

	singular				plural
	masculine	feminine	neuter		masculine	feminine	neuter
nominative	commurmurātūrus	commurmurātūra	commurmurātūrum		commurmurātūrī	commurmurātūrae	commurmurātūra
genitive	commurmurātūrī	commurmurātūrae	commurmurātūrī		commurmurātūrōrum	commurmurātūrārum	commurmurātūrōrum
dative	commurmurātūrō	commurmurātūrae	commurmurātūrō		commurmurātūrīs
accusative	commurmurātūrum	commurmurātūram	commurmurātūrum		commurmurātūrōs	commurmurātūrās	commurmurātūra
ablative	commurmurātūrō	commurmurātūrā	commurmurātūrō		commurmurātūrīs
vocative	commurmurātūre	commurmurātūra	commurmurātūrum		commurmurātūrī	commurmurātūrae	commurmurātūra