communiturus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Future active participle of commūniō.
Participle
[edit]commūnītūrus (feminine commūnītūra, neuter commūnītūrum); first/second-declension participle
- about to strengthen
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | commūnītūrus | commūnītūra | commūnītūrum | commūnītūrī | commūnītūrae | commūnītūra | |
| genitive | commūnītūrī | commūnītūrae | commūnītūrī | commūnītūrōrum | commūnītūrārum | commūnītūrōrum | |
| dative | commūnītūrō | commūnītūrae | commūnītūrō | commūnītūrīs | |||
| accusative | commūnītūrum | commūnītūram | commūnītūrum | commūnītūrōs | commūnītūrās | commūnītūra | |
| ablative | commūnītūrō | commūnītūrā | commūnītūrō | commūnītūrīs | |||
| vocative | commūnītūre | commūnītūra | commūnītūrum | commūnītūrī | commūnītūrae | commūnītūra | |