comminatus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Perfect participle of comminor
Participle
[edit]comminātus (feminine commināta, neuter comminātum); first/second-declension participle
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | comminātus | commināta | comminātum | comminātī | comminātae | commināta | |
| genitive | comminātī | comminātae | comminātī | comminātōrum | comminātārum | comminātōrum | |
| dative | comminātō | comminātae | comminātō | comminātīs | |||
| accusative | comminātum | comminātam | comminātum | comminātōs | comminātās | commināta | |
| ablative | comminātō | comminātā | comminātō | comminātīs | |||
| vocative | commināte | commināta | comminātum | comminātī | comminātae | commināta | |