comminatus
Jump to navigation
Jump to search
Latin
[edit]Etymology
[edit]Perfect participle of comminor
Participle
[edit]comminātus (feminine commināta, neuter comminātum); first/second-declension participle
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| Nominative | comminātus | commināta | comminātum | comminātī | comminātae | commināta | |
| Genitive | comminātī | comminātae | comminātī | comminātōrum | comminātārum | comminātōrum | |
| Dative | comminātō | comminātō | comminātīs | ||||
| Accusative | comminātum | comminātam | comminātum | comminātōs | comminātās | commināta | |
| Ablative | comminātō | comminātā | comminātō | comminātīs | |||
| Vocative | commināte | commināta | comminātum | comminātī | comminātae | commināta | |