commendaturus
Jump to navigation
Jump to search
Latin
[edit]Etymology
[edit]Future active participle of commendō.
Participle
[edit]commendātūrus (feminine commendātūra, neuter commendātūrum); first/second-declension participle
- about to commend
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | commendātūrus | commendātūra | commendātūrum | commendātūrī | commendātūrae | commendātūra | |
| genitive | commendātūrī | commendātūrae | commendātūrī | commendātūrōrum | commendātūrārum | commendātūrōrum | |
| dative | commendātūrō | commendātūrae | commendātūrō | commendātūrīs | |||
| accusative | commendātūrum | commendātūram | commendātūrum | commendātūrōs | commendātūrās | commendātūra | |
| ablative | commendātūrō | commendātūrā | commendātūrō | commendātūrīs | |||
| vocative | commendātūre | commendātūra | commendātūrum | commendātūrī | commendātūrae | commendātūra | |