combinatus
Jump to navigation
Jump to search
Latin
[edit]Etymology
[edit]Perfect passive participle of combīnō.
Participle
[edit]combīnātus (feminine combīnāta, neuter combīnātum); first/second-declension participle
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | combīnātus | combīnāta | combīnātum | combīnātī | combīnātae | combīnāta | |
| genitive | combīnātī | combīnātae | combīnātī | combīnātōrum | combīnātārum | combīnātōrum | |
| dative | combīnātō | combīnātae | combīnātō | combīnātīs | |||
| accusative | combīnātum | combīnātam | combīnātum | combīnātōs | combīnātās | combīnāta | |
| ablative | combīnātō | combīnātā | combīnātō | combīnātīs | |||
| vocative | combīnāte | combīnāta | combīnātum | combīnātī | combīnātae | combīnāta | |