collaudaturus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Future active participle of collaudō.
Participle
[edit]collaudātūrus (feminine collaudātūra, neuter collaudātūrum); first/second-declension participle
- about to commend
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | collaudātūrus | collaudātūra | collaudātūrum | collaudātūrī | collaudātūrae | collaudātūra | |
| genitive | collaudātūrī | collaudātūrae | collaudātūrī | collaudātūrōrum | collaudātūrārum | collaudātūrōrum | |
| dative | collaudātūrō | collaudātūrae | collaudātūrō | collaudātūrīs | |||
| accusative | collaudātūrum | collaudātūram | collaudātūrum | collaudātūrōs | collaudātūrās | collaudātūra | |
| ablative | collaudātūrō | collaudātūrā | collaudātūrō | collaudātūrīs | |||
| vocative | collaudātūre | collaudātūra | collaudātūrum | collaudātūrī | collaudātūrae | collaudātūra | |