coarctaturus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Future active participle of coarctō.
Participle
[edit]coarctātūrus (feminine coarctātūra, neuter coarctātūrum); first/second-declension participle
- Alternative form of coartāturus
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | coarctātūrus | coarctātūra | coarctātūrum | coarctātūrī | coarctātūrae | coarctātūra | |
| genitive | coarctātūrī | coarctātūrae | coarctātūrī | coarctātūrōrum | coarctātūrārum | coarctātūrōrum | |
| dative | coarctātūrō | coarctātūrae | coarctātūrō | coarctātūrīs | |||
| accusative | coarctātūrum | coarctātūram | coarctātūrum | coarctātūrōs | coarctātūrās | coarctātūra | |
| ablative | coarctātūrō | coarctātūrā | coarctātūrō | coarctātūrīs | |||
| vocative | coarctātūre | coarctātūra | coarctātūrum | coarctātūrī | coarctātūrae | coarctātūra | |