coangustatus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Perfect passive participle of coangustō.
Participle
[edit]coangustātus (feminine coangustāta, neuter coangustātum); first/second-declension participle
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | coangustātus | coangustāta | coangustātum | coangustātī | coangustātae | coangustāta | |
| genitive | coangustātī | coangustātae | coangustātī | coangustātōrum | coangustātārum | coangustātōrum | |
| dative | coangustātō | coangustātae | coangustātō | coangustātīs | |||
| accusative | coangustātum | coangustātam | coangustātum | coangustātōs | coangustātās | coangustāta | |
| ablative | coangustātō | coangustātā | coangustātō | coangustātīs | |||
| vocative | coangustāte | coangustāta | coangustātum | coangustātī | coangustātae | coangustāta | |