coactatus

Latin

Etymology

Perfect passive participle of coactō (“compel”).

Participle

coāctātus (feminine coāctāta, neuter coāctātum); first/second-declension participle

1. compelled, having been compelled
2. constrained, having been constrained
3. forced, having been forced

Declension

First/second-declension adjective.

	singular				plural
	masculine	feminine	neuter		masculine	feminine	neuter
nominative	coāctātus	coāctāta	coāctātum		coāctātī	coāctātae	coāctāta
genitive	coāctātī	coāctātae	coāctātī		coāctātōrum	coāctātārum	coāctātōrum
dative	coāctātō	coāctātae	coāctātō		coāctātīs
accusative	coāctātum	coāctātam	coāctātum		coāctātōs	coāctātās	coāctāta
ablative	coāctātō	coāctātā	coāctātō		coāctātīs
vocative	coāctāte	coāctāta	coāctātum		coāctātī	coāctātae	coāctāta