coactaturus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Future active participle of coāctō (“I compel, constrain, force”).
Pronunciation
[edit]- (Classical Latin) IPA(key): /ko.aːk.taːˈtuː.rus/, [koäːkt̪äːˈt̪uːrʊs̠]
- (modern Italianate Ecclesiastical) IPA(key): /ko.ak.taˈtu.rus/, [koäkt̪äˈt̪uːrus]
Participle
[edit]coāctātūrus (feminine coāctātūra, neuter coāctātūrum); first/second-declension participle
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | coāctātūrus | coāctātūra | coāctātūrum | coāctātūrī | coāctātūrae | coāctātūra | |
| genitive | coāctātūrī | coāctātūrae | coāctātūrī | coāctātūrōrum | coāctātūrārum | coāctātūrōrum | |
| dative | coāctātūrō | coāctātūrae | coāctātūrō | coāctātūrīs | |||
| accusative | coāctātūrum | coāctātūram | coāctātūrum | coāctātūrōs | coāctātūrās | coāctātūra | |
| ablative | coāctātūrō | coāctātūrā | coāctātūrō | coāctātūrīs | |||
| vocative | coāctātūre | coāctātūra | coāctātūrum | coāctātūrī | coāctātūrae | coāctātūra | |